Biography (Latvian translation)

Current text

Pēc Ryba vārdiem.

Kad es teicu, ka «spēlēt viņam patika – šausmas», tad bez pārspīlējumiem – viņš izdomāja divas partijas reizē: basu un soloģitāru. Un principā bija jākustas ātrāk, jo viņš taisījās braukt prom uz Ameriku, par kaut kādu pionieru vadītāju... Tā arī sanāca «mini» albums, un tas ir labi.

Vantuzs, tā laika draugs, trinās pa Angliju, tāpēc skaņu ierakstu studijas izvēle bija acīmredzama – pie Kuzjas. Un viss jaukums bija tajā, ka viņš dzīvoja (un dzīvo, un dzīvos!) tieši virs Šurkas. Un vienmēr bija skaidrs, vai Kuzja ir mājās vai nav, pēc tā, vai kāpņu telpā skan skaļa mūzika. Es pie sevis vienmēr brīnījos, kā viņš kaimiņus pie tā pieradinājis. Droši vien jāpaiet gadiem.

Ierakstījām visu vienā rāvienā. Genādijs programmēja bungu mašīnu un miksēja. Dziesmā «Ga-ga-ga» apsēdās pie akordeona un piespēlēja. Forši, ja pa rokai ir skaņu inženieris-multiinstrumentālists. Intro ierunāja mans dzīvokļa saimnieks, vīrs vārdā Ediks, kuru no kurnēšanas varēja atbrīvot vai nu ar spirtu, vai arī ieslēdzot diktofonu un parādot: «klusāk, notiek ieraksts, dziedi tik». Bet dziedāt viņam patika tāpat kā Nekrofīlam spēlēt! Tikai, kā saprotams no intro, visu vairs neatcerējās. Un tādus brīžus viņš taisnīgi sauca par «proval» («izgāšanos» vai «atmiņas zudumu»). Patiesībā šāda brīža skaistums arī kļuva par pamatu albuma nosaukumam.

Pēc ieraksta paķērām kaseti-māti, pāris kopiju un lēkšiem aizskrējām uz cietoksni pie Kabanoviem uz dzimšanas dienu. Kā īsti seski.