Biogrāfija (tulkojums latviešu valodā)

Pašreizējais teksts

Biogrāfija

Grupa dibināta 1994. gadā, visticamāk, agrā pavasarī.

Vaida (Vladislavs Petkuns) un Valera (Sergejs Vaļevka) iepazinās speciālajā klasē, kas bija izveidota vienā no Daugavpils skolām. Šajā klasē pulcēja skolēnus, kuri vēlējās iestāties Rīgas Aviācijas universitātē (RAU), pie tam divu gadu vietā nomācoties tikai vienu. Līdzās teicamniekiem «zubrīšiem» tur iekļuva arī topošie grupas dalībnieki, kuriem šķita pievilcīga iespēja ātrāk notīties no skolas.

Pēc iestāšanās RAU dažādās fakultātēs viņi apmetās kaimiņu kopmītnēs. Vaida nāca uz Valeras kopmītni ar savu ģitāru, lai satiktu citus bijušos klasesbiedrus, iedzertu degvīnu un pabļautu dziesmas. Vaida jau pirms universitātes nopietni interesējās par rokmūziku, nēsāja garus matus un labi pārzināja lietu. Valera neformālās kustības ziņā toreiz no Vaidas atpalika, un pati ekstrēmākā grupa viņa kolekcijā bija Roxette.

Reiz Vaida pastāstīja Valeram, ka viņam Daugavpilī, Poguļankā (Daugavpils meža rajonā), ir paziņa Jura, kuram privātmājas bēniņos stāv šādi tādi instrumenti, un viņi ar Juru pāris reizes bija uzspēlējuši divatā – Vaida uz ģitāras un Jura pie bungām. Vaida piedāvāja pamēģināt uzspēlēt trijatā, pieņemot nosaukumu «Metal Spirit» («Metāla gars»), un tā arī nosprieda. Tā kā Vaida un Valera dzīvoja un mācījās Rīgā, mēģināt nolēma brīvdienās Daugavpilī.

Tā arī piedzima pirmā pankgrupa Daugavpilī. Tajā laikā Daugavpilī alternatīvās mūzikas ziņā bija pavisam trūcīgi. Viss aprobežojās ar smagā roka grupu «Dvinsk», kura praktiski bija monopolizējusi pilsētas rokskatuvi, un pāris mazpazīstamām grupām, kas spēlēja diezgan pieklājīgu rokmūziku.

Uz basu Vaida uzaicināja savu rajona kaimiņu Reiganu (Dmitriju Ragineviču), un viņi sāka mēģināt Juras mājas bēniņos. Reigans bija puisis no proletāriešu aprindām, universitātēs nemācījās un vispār drīz taisījās iet armijā. Jura bija kalsns un maza auguma, līdzīgs čigānam, bet meiteņu viņam nekad netrūka. Tāpēc jaunajiem mūziķiem bieži nācās sēdēt salā, kamēr Jura bēniņos izklaidēja savas draudzenes. Dziesmas rakstīja Vaida, Valera arī uzrakstīja pāris dziesmu, bet tad izsīka un pārgāja uz vokālu.

Netālu no Juras mājas lielā piepilsētas mājā dzīvoja cits puisis ar iesauku «Podoslannij» («Piesūtītais» – Dima Hairuļļins). Reiz viņš iegriezās ciemos pie Juras un, pieķēris «Metal Spirit» mēģinājumā, iedegās vēlmē pievienoties. Galu galā Dimu pārdēvēja par Džeku (kā bungu šķīvi), pārcēlās uz viņa garāžu mājas pirmajā stāvā un atbrīvojās no Juras ar viņa alkoholismu un sievietēm, kas Juram acīmredzami bija interesantākas par topošo muzikālo karjeru.

Interesanti, ka Džeka tēvs bija veco laiku aprindās pazīstams mūziķis. Arī Džeka brālis bija profesionāls mūziķis, kurš dzīvoja Polijā. Džeka tēvs, kurš dzīvoja atsevišķi, palīdzēja nopirkt pastiprinātāju un tumbas. Džeka mamma labvēlīgi izturējās pret to, ka garāžā sākās jauno mūziķu brēkšana.

Sākās gari mēģinājumi – Vaida sacerēja dziesmas, Džeks rībināja bungas, Reigans spēlēja basu un Valera dziedāja (ja to tā var nosaukt). Faktiski Vaida bija grupas muzikālā lokomotīve un seja, radīja vārdus un mūziku un vadīja mēģinājumus.

Galvenā ietekme tajā laikā bija grupas «Exploited» un «Sex Pistols», lai gan eksperimentēja ar visu ko – no Oi! līdz spīdmetālam. Valera un Vaida mācījās Rīgā un brīvdienās brauca uz Daugavpili mēģināt. Drīz «Metal Spirit» pārdēvēja par «M.Spirit», lai neizklausītos tā, it kā grupa spēlētu tikai metālu.

Vaida mācījās RAU mehānikas fakultātē vienā grupā ar Mareku un Romu Sapeļkinu no Rīgas grupas «Riba Meč Svoloč Obiknovennaja». Tas ārkārtīgi palīdzēja «M.Spirit» virzībai Rīgā. Grupas pirmais koncerts notika RAU zālē un saucās «Rāpo, bruņurrupucīt». Kopā ar «M.Spirit» tur spēlēja «Riba Meč Svoloč» un vēl pāris komandu.

Drīz radās iespēja uzspēlēt arī dzimtajā pilsētā. Pirmais koncerts Daugavpilī Dzelzceļa tehnikuma zālē bija nopietns pārbaudījums – nevienam nezināma komanda, kas spēlē mūziku, kādu Daugavpilī līdz tam neviens nebija spēlējis. Nekādu irokēzu, protams, nebija – par to Daugavpilī mūsu varoņus pēc koncerta vienkārši piekautu kādi vietējie gopņiki, bet rezultāts tika sasniegts. Par laimi, viss noritēja uz 5 ballēm, un kontakti ar vietējo neformālo sabiedrību bija iedibināti. Pat Kuzja no grupas «Dvinsk» (faktiski galvenā koncerta grupa) iepazinās ar Vaidu. Kādā brīdī Džeka vietā bungas spēlēja puisis vārdā Vlads, kurš diemžēl nomira no leikēmijas, un Daugavpils tusētāji pat sarīkoja koncertu viņa piemiņai.

1995. gada vasarā bija sakrājies pietiekami daudz materiāla albumam, taču Reiganu iesauca armijā, un ieraksta laikā viņu aizstāja Sleiers – tievs, jautrs un trakulīgs jauneklis, kurš uzradās nezin no kurienes. Sleiers savu iesauku bija dabūjis par mīlestību pret death metal. Ierakstīja albumu «Zaduševnije pesenki M.S. Pankuhiņa» («M.S. Pankuhiņa sirsnīgās dziesmiņas» – M.S. Pankuhins bija atsauce uz abreviatūru M.Spirit, kā jau var noprast). Pirmā albuma vāciņā Reigana nav, bet uz sienas var redzēt uzrakstu «Reigans armijā». Sieniņa, kas tika izmantota vāciņam, atradās bijušās rūpnīcas teritorijā Poguļankā, un to apzīmēja paši mūziķi, izmantojot kā kasetes vāciņa fonu. Ierakstīja mājās pie Kuzjas – grupas «Dvinsk» līdera un viena no Daugavpils rokdzīves pamatlicējiem. Kuzjam piederēja visādi verķi: pastiprinātāji, magnetofoni, mikseri un citas noderīgas lietas, kā arī bija liela muzikālā pieredze. Pēc tam sekoja vairāki koncerti D-pilī.

Ar kopmītņu paziņu starpniecību Vaida iepazinās ar Valmieras Zirgu – mūziķi ar irokēzu, niknu panku, kurš vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajiem mūziķiem Valmieras alternatīvajā vidē. Zirgs īrēja dzīvokli Purvciemā, mācījās tehnikumā, bet brīvdienās mēģināja mājās Valmierā sevis dibinātajā grupā «Neļudi». Vaida un Zirgs kļuva par tuviem draugiem, un drīz «M.Spirit» piedalījās koncertā Valmierā, bet pēc tam Valkā. Tas bija ļoti neparasts panku maršs no mazpazīstamās krieviskās Daugavpils dziļi latviskajos reģionos. Valmieras un vēlāk arī Rīgas koncertu laikā uz basa visu laiku atradās kādi draugi un paziņas – Reigans bija armijā, un viņu pastāvīgi ne ar vienu negribēja aizstāt.

Arī muzikālās intereses sāka mainīties indie un grandža virzienā, un spēcīgu ietekmi uz Vaidas vēlīnajām dziesmām «M.Spirit» atstāja Pixies.

Grupa turpināja mēģināt un koncertēt Rīgā un Daugavpilī, taču kļuva grūti visus savākt kopā, jo Džeks mācījās medicīnas skolā citā Rīgas galā, Reigans dienēja armijā, un arī Valera ar Džeku nebrauca katru nedēļas nogali. Faktiski grupa drīz vien izjuka, bet visi trīs tāpat turpināja kopā tusēt Rīgas neformāļu aprindās.

Vēlāk Vaida pievienojās diezgan pazīstamajai Daugavpils grupai «Glazki Stekoļščika», kurā bija sapulcējušies labi spēlējoši mūziķi (atšķirībā no mūsu stāsta varoņiem), un kļuva ļoti populārs un mīlēts Daugavpils neformālajās aprindās. Diemžēl 1999. gada februārī viņš traģiski nomira Valeras istabiņā RAU kopmītnēs dažas dienas pirms universitātes diploma saņemšanas. Tas bija milzīgs šoks visiem draugiem un muzikālajai videi Daugavpilī, Valmierā un Rīgā. Daugavpilī viņa piemiņai sarīkoja koncertu ar vietējo grupu piedalīšanos.

Džeks aizbrauca uz Baltkrieviju, ieguva ārsta izglītību un kļuva par pasniedzēju universitātē. Valera aizbrauca uz Lielbritāniju. Reigans pārcēlās uz Maskavu. Visi trīs kopš tā laika vairs nesazinās.